Teogonija ir Hēsioda poēma, kurā ir aprakstīta dievu izcelšanās un raduraksti. Hēsiods grieķu mītiem piešķir filozofisku jēgu. Darba pamatu veido 5 stāsti, kas mijas ar ģenealoģiskiem uzskaitījumiem. "Teogonija" ir sarakstīta episkajā sengrieķu valodas dialektā ap 700 p.m.ē.